Jēzus savu draudzi ceļ tā, lai elles vārti to neuzvarētu. Viņš pats ir tas, kurš draudzi satur kopā, mūs darot līdzīgus “dzīviem magnētiem”, kas pievelkas viens pie otra ar savu jauno Svētā Gara spēkā izmainīto dabu. Savukārt, ļaujot izpausties vecajai dabai, mēs savstarpēji atgrūžamies, kā tas notiek, ja cenšas savienot divus magnētus ar vienādiem poliem. Šo īpašību izmanto sātans šķeļot draudzi. Viņš mūs attālina vienu no otra, iesējot domu, ka ar Dievu varam pastāvēt paši par sevi, un draudze, jeb citi kristieši mums nav vajadzīgi. Turpretim Jēzus vēlas, lai mēs kopīgi pastāvētu apustuļu mācībā, sadraudzībā, maizes laušanā un lūgšanās.
“Rakstvietas, kurās stāstīts par draudzes būšanu kopā: Marka 12:7 ;Lūk. 12:1; Jāņa 13:22 ; Jāņa 13:34 ; Jāņa 15:12 ; Jāņa 15:17 ; Ap. d. 19:38 ; Rom. 1:27 ; Rom. 2:15 ; Rom. 12:10 ; Rom. 12:16 ; Rom. 13:8 ; Rom. 14:13 ; Rom. 14:19 ; Rom. 15:7 ; Rom. 15:14 ; Rom. 16:16 ; 1. Kor. 11:33 ; 1. Kor. 12:25 ; 2. Kor. 13:12 ; Gal. 5:15 ; Gal. 5:26 ; Ef. 4:2 ; Ef. 4:32 ; Ef. 5:19 ; Fil. 2:3 ; Kol. 3:13 ; Kol. 3:16 ; 1. Tes. 4:18 ; 1. Tes. 5:11 ; Tit. 3:3 ; Ebr. 3:13 ; Ebr. 10:24 ; Ebr. 10:25 ; Jēk. 4:11 ; Jēk. 5:9 ; Jēk. 5:16 ; 1. Pēt. 1:22 ; 1. Pēt. 4:9 ; 1. Pēt. 5:14”