“Un esiet Man svēti, jo Es, Tas Kungs, esmu svēts un Es esmu jūs izraudzījis no tautām, lai jūs Man piederat.”
/3. Mozus 20:26/

Mūsu zemē, Latvijā, Jāņu laiks ir laiks, kas ir pilns ar izaicinājumiem, jautājumiem , un ar aicinājumu parādīt savu izvēli. Mēs zinām, ka Jāņos tiek pieminētas un slavinātas pagānu dievības. Tiek veikti dažādi apzināti un neapzināti rituāli, kas saistīti ar mūsu senču ticējumiem un pagāniskajām saknēm. Daudziem tas saistās ar mūsu tautas identitāti pagātnē un arī šodien. Diemžēl, arī daudziem kristiešiem nesagādā diskomfortu sēdēt pie Līgo ugunskuriem, slavināt dziesmās Jānīti, Māru un citas pagāniskās dievības. Pacelt kopā ar citiem alus kausu un izbaudīt visu to atmosfēru, ko sniedz šis uguns rituāls. Daudzi attaisnojas, ka nepielūdzot dievības, tikai sabraucot kopā ar radiem uz tādu labu latviešu tradīciju, kas stiprinot mūsu identitāti un ceļot pašapziņu. Tas, ka šis rituāls, šī tradīcija, šie svētki veltīti pagānu dievībām un viņu pielūgsmei daudzus nemaz nemulsina. Bet Bībele, Dieva vārds, mums saka: “Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību? Kā Kristus savienojams ar Beliaru, vai ir kāda daļa ticīgajam ar neticīgo? Kas kopējs ir Dieva namam ar elkiem? Jo jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: Es viņos gribu mājot un viņu starpā staigāt, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mani ļaudis. Tāpēc aizeita no viņu vidus un nošķirieties no tiem, saka Tas Kungs, un neaiztieciet neko, kas ir nešķīsts, tad Es jūs pieņemšu. Tad Es būšu jums par Tēvu, un jūs būsit Man par dēliem un meitām, saka Tas Kungs, Visuvaldītājs.” (2 Pāvila vēstulē korintiešiem 6:14-18).

Mēs mīlam mūsu zemi, mēs mīlam šo tautu, un mēs lūdzam Dievu par Latvijas tagadni un nākotni. Mēs esam PAR Latviju. Nav vajadzīgs noliegt vai aizmirst mūsu tautas pagātni, tās saknes, tās vēsturi. Tā ir mūsu vēsture. Mēs varam lepoties ar labām lietām mūsu tautā, izcilām personībām, tautas inteliģenci un darba tikumu, drosmi pastāvēt par sevi, sīkstumu cauri gadu simtiem un dažādiem un daudzveidīgiem  Dieva meklējumiem. Bet tā ir pagātne. Bībele saka: “Bet Dievs, atstādams neievērotus nezināšanas laikus, tagad aicina visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem. Jo Viņš nolicis dienu, kurā Viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu Vīru, ko Viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams To no mirušiem” (Apustuļu darbi 17:30-31).

Mūsu nākotne nav pagātnē vai  senču ticējumos, bet mūsu ticībā un mīlestībā uz Dievu caur mūsu Kungu un glābēju – Jēzu Kristu. Un mūsu uzticībā viņa vārdam un sekošanā Viņa gribai. Mēs neesam pret kādu, mēs aicinām iestāties PAR Dievu mūsu zemē PAR  Viņa kārtību, PAR Viņa gribu, PAR sekošanu Viņam un PAR Latviju un tās nākotni.